Pagājušajā gadā iesākām projektu “Dators mācībām”. Šī projekta laikā esam iepazinušas daudzus talantīgus skolēnus.
Esam pateicīgas par finansiālo atbalstu, ko mums sniedza Amerikas tautieši un mūsu draugi no Latvijas. Tādēļ mums ir iespēja uzdāvināt 160 bērniem datorus, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties attālinātajās mācībās. Paldies visām skolām, to direktoriem, skolotājiem, darbiniekiem, sociālajam dienestam, pašvaldībām, visiem, kuri palīdzēja mums uzmeklēt ģimenes, kurām dāvātais dators ir ļoti nepieciešams. Bērni bija ļoti laimīgi par dāvanā saņemto datoru.
Stāstu, kas iepriecināja mūs, ir daudz, bet mēs vēlamies padalīties ar dažiem, kuri īpaši iedvesmoja.
Datorus vedām uz vairākām Latvijas skolām dažādos novados: Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Braucot ciemos uz mājām pie katras ģimenes, arī mums tas izvērtās par jauku piedzīvojumu un iespēju iepazīt šo trīs novadu iedzīvotājus.
Katram skolēnam, kuram dāvinājām datoru, uzdevām veikt konkrētu uzdevumu. Uzdevumi bija izvēlēti individuāli katram jaunietim pēc viņu spējām, lai motivētu viņus pilnveidot savus talantus.
Vislaikietilpīgākais un atbildīgākais darbs bija katram bērnam personīgi nogādāt datoru. Mums bija svarīgi apmeklēt ģimenes un bērnus, lai izvērtētu datoru nepieciešamību, iepazītos ar bērniem personīgi un uzzinātu, kādas ir viņu sekmes, uzzināt, kādi mācību priekšmeti katram no bērniem padodas vislabāk. Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem mums bija jauniešu interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem – ķīmiju un matemātiku.
Lai izceltu kādu īpašu stāstu, mums jādodas uz Lādezera pamatskolu, kurai ir ļoti paveicies ar bezgala rūpīgām un atsaucīgām skolotājām un skolas direktori. Viņām katrs bērns, kurš mācās skolā, ir kā ģimenes loceklis. Kad vedām datorus Vidzemes bērniem, jau bija izsludināta karantīna un diemžēl personīgi apmeklēt ģimenes nebija ieteicams. Tāpēc mēs nolēmām, ka uzrunāsim skolas un lūgsim mums palīdzēt nogādāt datorus bērniem, kā arī aicināsim viņus sagatavot kādu uzdevumu. Ļoti aizkustinoši bija saņemt skaistos bērnu zīmējumus un apsveikumus, un izpildītos uzdevumus, bet mūsu atmiņā visspilgtāk palicis 11gadīgās Annas dzimtas stāsts, ko viņa pati sacerējusi, kurā viņa apraksta savas dzimtas koku, kas ar vēsturnieces Rasmas Noriņas palīdzību ir izpētīts pat līdz 1846.gadam. Annas dzimta ir pēcteči pēdējiem Vidzemes lībiešiem, un mazā vidzemniece ir nolēmusi turpināt pētīt savas dzimtas saknes. Kas gan to var zināt, bet varbūt dāvātais dators būs palīgs Annai nākotnē kļūt par cienītu vēsturnieci, kuras grāmatas tiks izmantotas skolas mācību stundās.
Kāda skolniece no Umurgas, kas saņēma datoru, uzrakstīja scenāriju Ziemassvētku pasākumam vietējā bērnudārza bērniem, vēl daudziem jauniešiem līdz semestra beigām lūdzām atsūtīt liecības ar atzīmēm priekšmetos, kuros paši bērni izvēlējās uzlabot sekmes. Kāda Krāslavas meitene sagatavoja stāstu “Krāslava – labākā vieta, kur dzīvot!”. Kāds Krāslavas jaunietis, kurš saņēma datoru, ir ļoti aizrāvies ar datorspēlēm. Lai mazinātu viņa nelietderīgo laika patēriņu, spēlējot datorspēles, rosinājām viņam izdomāt pašam savu datorspēli. Solījām viņu iepazīstināt ar datorspēļu programmētāju, ar kura palīdzību viņi kopā varētu spēli programmēt.
Mūsu secinājums pēc ģimeņu apmeklējumiem un iepazītajiem bērniem:
ļoti liela nozīme bērnu talantu sekmēšanā, pirmkārt, ir ģimenei, skolu direktoriem un skolotājiem, jo bērnībā ir būtiski pamanīt bērna talantu un censties jau no mazotnes skolēnu virzīt uz mērķi.
Mēs, pielāgojoties šī brīža sarežģītajam laikam, meklējām iespējas, kā motivēt jauniešus mācīties arī mājas apstākļos, un cenšamies bērnus iedvesmot, lai, atrodoties mājās, viņi veselīgāk un iespējami lietderīgāk pavadītu laiku.
Īpaši pateicamies Amerikas latviešu apvienībai un mūsu Amerikas tautiešiem, kā arī Andrim Jēkabsonam, Gaļinai Radilovecai, Alīnai, Renātei Eismontei, SIA “Safe Group”, Ingrīdai Sīpolai un Andrim Birzem.